Pētnieki lēš, ka katru gadu vidē uzkrājas vairāk nekā pieci triljoni cigarešu izsmēķu, veicinot vides degradāciju, un ir nepieciešami dārgi tīrīšanas darbi.
Līdz šim varas iestādes ir veikušas milzīgu darbu, lai uzsāktu tīrīšanas un pārstrādes kampaņas, norāda pētījuma līdzautors, Kellija Lī. Taču ar šiem pasākumiem nepietiek, atzīmē speciālists, kurš vada Kanādas globālās veselības pārvaldības pētniecības katedru.
Lī kundze skaidro, ka būtu svarīgi risināt problēmu un tāpēc šajā gadījumā vērsties pret tabakas uzņēmumiem.
Pētījums, kas nesen publicēts zinātniskajā žurnālā "Tabakas kontrole», izstrādā regulējuma sistēmu, no kuras pilsētas, provinces vai valstis varētu smelties iedvesmu. Tas tika izstrādāts sadarbībā ar Vašingtonas organizāciju, "Cigarešu izsmēķu piesārņojuma projekts'.
Saskaņā ar pētījumiem viena līdz divas trešdaļas cigarešu izsmēķu tiek izmesti dabā un tiek aprakti poligonos vai lietus ūdeņos.
Vankūverā pagājušajā vasarā tikai vienas nedēļas laikā ugunsdzēsējiem nācās dzēst 35 ugunsgrēkus, kas izcēlušies no brīvā dabā atstātiem cigarešu izsmēķiem. Sanfrancisko pilsēta tērē aptuveni 11 miljoni ASV dolāru gadā tīrīšanai.
Cigarešu izsmēķi nav bioloģiski noārdāmi pretēji plaši izplatītam uzskatam, norādīja Lī kundze. Celulozes acetāts, sava veida plastmasa, saglabājas vidē 10 līdz 25 gadus, un arī cigarešu filtri satur 
ķīmiskās vielas, tostarp svins, arsēns un nikotīns.
Pētījumā ierosināts pieprasīt tabakas nozarei savākt, transportēt un iznīcināt izsmēķus saskaņā ar "Paplašināta ražotāja atbildībakas cigarešu cenai pievienotu vides izmaksas. Citām nozarēm, kas ražo bīstamas patēriņa preces, saskaņā ar likumu ir jāiznīcina konteineri ar krāsu un pesticīdiem, dienasgaismas spuldzēm un medikamentiem.
« Austrālija un dažas Eiropas valstis apsver iespēju pieņemt šādus likumus.", pēc Kellijas Lī teiktā.
avots : journalmetro.com
